Ūdeņraža nozare atzinīgi novērtējusi nesen publicēto ES pilnvarojuma likumu, kurā ir definēts zaļais ūdeņradis, jo tas sniedz noteiktību ES uzņēmumu investīciju lēmumiem un uzņēmējdarbības modeļiem. Tajā pašā laikā nozare ir nobažījusies, ka tās "stingrie noteikumi" palielinās atjaunojamā ūdeņraža ražošanas izmaksas.
Fransuā Pakē (Francois Paquet), Eiropas Atjaunojamo ūdeņraža alianses ietekmes direktors, sacīja: “Rēķins sniedz tik ļoti nepieciešamo regulatīvo noteiktību, lai piesaistītu investīcijas un ieviestu jaunu nozari Eiropā. Tas nav ideāls, bet tas nodrošina skaidrību par piedāvājumu.
Ūdeņraža Eiropa, ES ietekmīgā nozares asociācija, savā paziņojumā norādīja, ka ir pagājuši vairāk nekā trīs gadi, līdz ES ir izveidojusi sistēmu atjaunojamo ūdeņraža un ūdeņraža degvielas definēšanai. Process ir bijis garš un bedrains, taču, tiklīdz tas tika paziņots, likumprojektu atzinīgi novērtēja ūdeņraža nozare, kas ar nepacietību gaidīja noteikumus, lai uzņēmumi varētu pieņemt galīgos lēmumus par investīcijām un biznesa modeļus.
Tomēr asociācija piebilda: "Šos stingros noteikumus var izpildīt, taču tie neizbēgami sadārdzinās zaļā ūdeņraža projektus un ierobežos to paplašināšanās potenciālu, mazinās apjomradītu ietaupījumu pozitīvo ietekmi un ietekmēs Eiropas spēju sasniegt REPowerEU izvirzītos mērķus."
Pretstatā nozares dalībnieku piesardzīgajai uzņemšanai, klimata kampaņas dalībnieki un vides grupas ir apšaubījuši stingro noteikumu “zaļo mazgāšanu”.
Klimata grupa Global Witness ir īpaši sašutusi par noteikumiem, kas ļauj izmantot elektroenerģiju no fosilā kurināmā zaļā ūdeņraža ražošanai, ja trūkst atjaunojamās enerģijas, nosaucot ES atļaujas likumprojektu par "zelta standartu zaļajai mazgāšanai".
Zaļo ūdeņradi var ražot no fosilās un ogļu enerģijas, ja trūkst atjaunojamās enerģijas, teikts Global Witness paziņojumā. Zaļo ūdeņradi var ražot no esošā atjaunojamās enerģijas tīkla elektrības, kas novedīs pie vairāk fosilā kurināmā un ogļu enerģijas izmantošanas.
Cita NVO, Oslo bāzētā Bellona, sacīja, ka pārejas periods līdz 2027. gada beigām, kas ļautu priekšgājējiem izvairīties no nepieciešamības pēc “papildinājuma” desmit gadus, īstermiņā izraisītu emisiju palielināšanos.
Pēc abu likumprojektu pieņemšanas tie tiks nosūtīti Eiropas Parlamentam un Padomei, kam ir divi mēneši, lai tos izskatītu un pieņemtu lēmumu par priekšlikumu pieņemšanu vai noraidīšanu. Kad būs pabeigts galīgais tiesību akts, atjaunojamā ūdeņraža, amonjaka un citu atvasinājumu plaša izmantošana paātrinās ES enerģētikas sistēmas dekarbonizāciju un veicinās Eiropas mērķus izveidot klimatneitrālu kontinentu.
Izlikšanas laiks: 21. februāris 2023