Eiropas Savienības viceprezidents Franss Timmermanss Pasaules ūdeņraža samitā Nīderlandē sacīja, ka zaļā ūdeņraža izstrādātāji maksās vairāk par augstas kvalitātes šūnām, kas ražotas Eiropas Savienībā, kas joprojām ir pasaules līderis šūnu tehnoloģijās, nevis lētākas. tādas no Ķīnas.Viņš teica, ka ES tehnoloģija joprojām ir konkurētspējīga. Iespējams, nav nejaušība, ka tādi uzņēmumi kā Viessmann (amerikāņiem piederošs vācu apkures tehnoloģiju uzņēmums) ražo šos neticamos siltumsūkņus (kas pārliecina amerikāņu investorus). Lai gan šos siltumsūkņus var būt lētāk ražot Ķīnā, tie ir kvalitatīvi un piemaksa ir pieņemama. Elektrolītisko elementu nozare Eiropas Savienībā atrodas šādā situācijā.
Gatavība maksāt vairāk par progresīvām ES tehnoloģijām varētu palīdzēt ES sasniegt tās ierosināto 40 % mērķi “Ražots Eiropā”, kas ir daļa no 2023. gada martā paziņotā Net Zero Industries likumprojekta. Likumprojekts paredz, ka 40 % no dekarbonizācijas iekārtām (tostarp elektrolītiskajiem elementiem) jābūt no Eiropas ražotājiem. ES īsteno savu nulles neto mērķi, lai cīnītos pret lētu importu no Ķīnas un citām valstīm. Tas nozīmē, ka 40 % jeb 40 GW no ES vispārējā mērķa — līdz 2030. gadam uzstādīto elementu jaudu 100 GW — būs jāražo Eiropā. Taču Timmermanss nesniedza detalizētu atbildi par to, kā 40GW šūna darbotos praksē un jo īpaši par to, kā tā tiks izpildīta uz vietas. Nav arī skaidrs, vai Eiropas šūnu ražotājiem pietiks jaudas, lai līdz 2030. gadam piegādātu 40 GW elementu.
Eiropā vairāki ES bāzēti šūnu ražotāji, piemēram, Thyssen un Kyssenkrupp Nucera un John Cockerill, plāno palielināt jaudu līdz vairākiem gigavatiem (GW), kā arī plāno būvēt rūpnīcas visā pasaulē, lai apmierinātu starptautiskā tirgus pieprasījumu.
Timmermanss pauda atzinību par Ķīnas ražošanas tehnoloģiju, kas, viņaprāt, varētu veidot ievērojamu daļu no elektrolītisko elementu jaudas atlikušajos 60% Eiropas tirgus, ja ES Neto nulles rūpniecības likums kļūs par realitāti. Nekad nenonieciniet (necienīgi nerunājiet par) Ķīnas tehnoloģiju, tās attīstās zibens ātrumā.
Viņš sacīja, ka ES nevēlas atkārtot saules enerģijas nozares kļūdas. Eiropa savulaik bija līdere saules fotoelementu jomā, taču, tehnoloģijai attīstoties, Ķīnas konkurenti 2010. gados pārspēja Eiropas ražotājus, tikai iznīcinot nozari. ES attīsta tehnoloģiju šeit un pēc tam to efektīvāk tirgo citur pasaulē. ES ar visiem līdzekļiem jāturpina investēt elektrolītisko šūnu tehnoloģijā, pat ja ir izmaksu starpība, bet, ja peļņu varēs segt, interese par pirkšanu tik un tā būs.
Izlikšanas laiks: 16.-2023. maijs