Otrais atļaujas likumprojekts nosaka metodi, kā aprēķināt aprites cikla siltumnīcefekta gāzu emisijas no atjaunojamiem kurināmiem no nebioloģiskiem avotiem. Šī pieeja ņem vērā siltumnīcefekta gāzu emisijas visā degvielas dzīves ciklā, tostarp iepriekšējās emisijas, emisijas, kas saistītas ar elektroenerģijas iegūšanu no tīkla, apstrādi un šīs degvielas transportēšanu līdz galapatērētājam. Metode arī precizē veidus, kā kopīgi ražot siltumnīcefekta gāzu emisijas no atjaunojamā ūdeņraža vai tā atvasinājumiem objektos, kas ražo fosilo kurināmo.
Eiropas Komisija saka, ka RFNBO tiks ņemts vērā ES atjaunojamās enerģijas mērķa sasniegšanā tikai tad, ja tas samazinās siltumnīcefekta gāzu emisijas par vairāk nekā 70 procentiem salīdzinājumā ar fosilo kurināmo, kas ir tāds pats kā atjaunojamā ūdeņraža standarts, ko piemēro biomasas ražošanai.
Turklāt šķiet, ka ir panākts kompromiss par to, vai zemu ogļūdeņražu (ūdeņradi, kas iegūts ar kodolenerģiju vai, iespējams, no fosilā kurināmā, ko var uztvert vai uzglabāt oglekli) klasificēt kā atjaunojamo ūdeņradi, ar atsevišķu lēmumu par zemu ogļūdeņražu saturu līdz gada beigām. 2024, saskaņā ar Komisijas piezīmi, kas pievienota pilnvarojuma likumprojektam. Saskaņā ar Komisijas priekšlikumu līdz 2024. gada 31. decembrim ES savā pilnvarojošā aktā noteiks veidus, kā novērtēt siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājumu no zema oglekļa satura degvielas.
Izlikšanas laiks: 21. februāris 2023